Kaugurieši
Kārlis Zariņš
Kārlis Zariņš
Kaugurieši
Romāns-pagātnes liecinieks
Lasītājs saņem Kārļa Zariņa romānu «Kaugurieši* — saviļņojošu heroisku vēstījumu par 1802. gadā Valmieras draudzē notikušajiem zemnieku nemieriem. Izmantojot vēstures materiālu — faktus, dokumentus, vēsturnieku pētījumus, paaudžu atmiņā saglabājušās ziņas, Kārlis Zariņš labāko vēsturisko romānu tradīciju garā izveidojis ar dramatiskiem konfliktiem un interesantiem tēliem bagātu darbu. Vēstures un etnogrāfijas materiāli dod plašu ieskatu par tālaika |aužu darba dzīvi, sadzīvi, ieradumiem, paražām. Romānā attēloti ne tikai latviešu zemnieki, bet arī dažāda ranga feodā|i, viņu saimnieciski tiesiskie uzskati, centieni, morāle, ētika.
RIGA «ZINĀTNE» 1985
Recenzents H. HīRSS
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis
Tekstu publicēšanai sagatavojusi, priekšvārdu un komentārus sarakstījusi I. KIRSENTALE Pēcvārdu sarakstījusi M. SVARANE
Dokumentālajām ilustrācijām Izmantoti J. K. Broces zīmējumi, S. Cimermaņa etnogrāfiskais materiāls, V. Eihenbauina kolekcijas materiāli, dokumentu faksimili.
Fotomateriālus publicēšanai sagatavojis J. PAULINS
Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1965. uada 22. maija lēmumu
© Priekšvārds, pēcvārds, komentāri Izdevniecība «Zinātne», 1985
ROMĀNS «KAUGURIEŠI» UN TĀ AUTORS
Kārla Zariņa darbs «Kaugurieši», pirmoreiz publicēts 1937. gada periodikā, ilgi paliek vienīgais vēsturiskais romāns latviešu literatūrā, kas stingri sakņots vēsturiskajos dokumentos. Romāna sižeta līnijas, tāpat arī vēstījuma centrā izvirzīto personu rīcība un likteņi, ir vēsturiskās īstenības faktu un norišu nosacīti. Tādēļ šim darbam ir īpaša vieta un īpašs skanējums mūsu rakstniecībā. Savrup tas stāv arī no visa, ko sarakstījis Kārlis Zariņš, viena no interesantākajām, savdabīgākajām personībām 20.—30. gadu latviešu literatūrā, joprojām maz pazīstams mūsu lasītājam. Tāpēc par Kārļa Zariņa reālistisko literāro mantojumu, kas līdz šim plašāk apskatīts vienīgi Edgara Dambura rakstā «Laikmeta pretrunu šķautnes» («Karogs», 1976, Nr. 6), šajā grāmatā dodam izvērstāku aprakstu, aptverot visu viņa dzīvi un literāro darbību un īpaši izceļot romānu «Kaugurieši».
Kārļa Zariņa gājums uz romānu par 1802. gada nemieriem Kaugurmuižā ir garš un sarežģīts. Tā nepavisam nav rakstnieka dzimtā puse, kas romānā tēlota, tās nav no paaudzes paaudzē tālāk nodotas atmiņas par ļaudīm, likteņiem, notikumiem — visu par Kauguru nemierniekiem Kārlis Zariņš ir smēlies no vēsturiskajiem apcerējumiem, novadpētnieku ziņām, dokumentu publikācijām. (Par romāna avotiem tuvāk stāstīts vēsturnieces Melitas Svarānes apcerējumā grāmatas pēcvārdā.) Bet ne tikai šai ziņā ceļš uz «Kauguriešiem» Kārlim Zariņam nav saucams par taisnu un vienkāršu. Sarežģītu to dara arī rakstnieka attieksme pret dzīvi 20.—30. gados buržuāziskajā Latvijā, viņa tieksme distancēties no darbos attēlotā, it kā no malas bezkaislīgi vērot notikumus, raksturus, (o rīcību. Un pēkšņi romāns, kur skan kaisla apsūdzība visu laikmetu varmākām un morālai divkosībai, darbs, kur latviešu zemnieki, Kauguru nemieru traģiskās sacelšanās dalībnieki kļuvuši par simbolu tautas brīvības alkām un par apliecinājumu iespējai izcīnīt brīvību. Dokumentālo precizitāti romānā apņem mākslas patiesības dzīvinošā elpa, skan lepnums par savas tautas varonīgo pagātni, tādēļ šis Kārļa Zariņa vēsturiskās prozas darbs ir izcilākā virsotne paša rakstnieka daiļradē,
Kaugurieši
Romāns-pagātnes liecinieks
Lasītājs saņem Kārļa Zariņa romānu «Kaugurieši* — saviļņojošu heroisku vēstījumu par 1802. gadā Valmieras draudzē notikušajiem zemnieku nemieriem. Izmantojot vēstures materiālu — faktus, dokumentus, vēsturnieku pētījumus, paaudžu atmiņā saglabājušās ziņas, Kārlis Zariņš labāko vēsturisko romānu tradīciju garā izveidojis ar dramatiskiem konfliktiem un interesantiem tēliem bagātu darbu. Vēstures un etnogrāfijas materiāli dod plašu ieskatu par tālaika |aužu darba dzīvi, sadzīvi, ieradumiem, paražām. Romānā attēloti ne tikai latviešu zemnieki, bet arī dažāda ranga feodā|i, viņu saimnieciski tiesiskie uzskati, centieni, morāle, ētika.
RIGA «ZINĀTNE» 1985
Recenzents H. HīRSS
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis
Tekstu publicēšanai sagatavojusi, priekšvārdu un komentārus sarakstījusi I. KIRSENTALE Pēcvārdu sarakstījusi M. SVARANE
Dokumentālajām ilustrācijām Izmantoti J. K. Broces zīmējumi, S. Cimermaņa etnogrāfiskais materiāls, V. Eihenbauina kolekcijas materiāli, dokumentu faksimili.
Fotomateriālus publicēšanai sagatavojis J. PAULINS
Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1965. uada 22. maija lēmumu
© Priekšvārds, pēcvārds, komentāri Izdevniecība «Zinātne», 1985
ROMĀNS «KAUGURIEŠI» UN TĀ AUTORS
Kārla Zariņa darbs «Kaugurieši», pirmoreiz publicēts 1937. gada periodikā, ilgi paliek vienīgais vēsturiskais romāns latviešu literatūrā, kas stingri sakņots vēsturiskajos dokumentos. Romāna sižeta līnijas, tāpat arī vēstījuma centrā izvirzīto personu rīcība un likteņi, ir vēsturiskās īstenības faktu un norišu nosacīti. Tādēļ šim darbam ir īpaša vieta un īpašs skanējums mūsu rakstniecībā. Savrup tas stāv arī no visa, ko sarakstījis Kārlis Zariņš, viena no interesantākajām, savdabīgākajām personībām 20.—30. gadu latviešu literatūrā, joprojām maz pazīstams mūsu lasītājam. Tāpēc par Kārļa Zariņa reālistisko literāro mantojumu, kas līdz šim plašāk apskatīts vienīgi Edgara Dambura rakstā «Laikmeta pretrunu šķautnes» («Karogs», 1976, Nr. 6), šajā grāmatā dodam izvērstāku aprakstu, aptverot visu viņa dzīvi un literāro darbību un īpaši izceļot romānu «Kaugurieši».
Kārļa Zariņa gājums uz romānu par 1802. gada nemieriem Kaugurmuižā ir garš un sarežģīts. Tā nepavisam nav rakstnieka dzimtā puse, kas romānā tēlota, tās nav no paaudzes paaudzē tālāk nodotas atmiņas par ļaudīm, likteņiem, notikumiem — visu par Kauguru nemierniekiem Kārlis Zariņš ir smēlies no vēsturiskajiem apcerējumiem, novadpētnieku ziņām, dokumentu publikācijām. (Par romāna avotiem tuvāk stāstīts vēsturnieces Melitas Svarānes apcerējumā grāmatas pēcvārdā.) Bet ne tikai šai ziņā ceļš uz «Kauguriešiem» Kārlim Zariņam nav saucams par taisnu un vienkāršu. Sarežģītu to dara arī rakstnieka attieksme pret dzīvi 20.—30. gados buržuāziskajā Latvijā, viņa tieksme distancēties no darbos attēlotā, it kā no malas bezkaislīgi vērot notikumus, raksturus, (o rīcību. Un pēkšņi romāns, kur skan kaisla apsūdzība visu laikmetu varmākām un morālai divkosībai, darbs, kur latviešu zemnieki, Kauguru nemieru traģiskās sacelšanās dalībnieki kļuvuši par simbolu tautas brīvības alkām un par apliecinājumu iespējai izcīnīt brīvību. Dokumentālo precizitāti romānā apņem mākslas patiesības dzīvinošā elpa, skan lepnums par savas tautas varonīgo pagātni, tādēļ šis Kārļa Zariņa vēsturiskās prozas darbs ir izcilākā virsotne paša rakstnieka daiļradē,
Ano:
1985
Editora:
Zinātne
Idioma:
latvian
Arquivo:
FB2 , 2.30 MB
IPFS:
,
latvian, 1985